Ērču encefalīts

Vakcinācija pret ērču encefalītu ar vakcīnu Encepur:

  • Pieaugušajiem 29,80 EUR
  • Bērniem līdz 12 gadu vecumam 29,50 EUR

Vakcinācija pret ērču encefalītu ar vakcīnu Ticovac:

  • Pieaugušajiem 34,00 EUR
  • Bērniem līdz 16 gadu vecumam 29,50 EUR

 

Infekcijas izplatīšanās veids
Ērču encefalīta vīruss izplatās ar inficētu ērču kodumiem. Nav konstatēta tieša infekcijas pārnešana no cilvēka uz cilvēku. Atsevišķi radniecīgi virusi, kurus arī pārnēsā ērces, inficē dzīvniekus — putnus, briežus, grauzējus un aitas.

Risks ceļotājiem
Ceļotājiem, kas dodas pārgājienos ar teltīm pa lauku vai mežu rajoniem, ir risks saslimt ar ērču encefalītu tā endēmiskos rajonos vasaras mēnešu laika.

 

Ērcēm – nē!

Drošība – vakcinēšanās

ĒRCE - zirnekļveidīgs parazīts, kas barojas arī no cilvēku asinīm!

Sliktā ziņa – specifisku zāļu, kas spētu apturēt un izārstēt ērču encefalītu, nav.

Labā ziņa – cilvēku no šīs dramatiskās slimības spēj pasargāt vakcinācija.

 

Kāpēc cilvēki izvēlas Encepur?

  • Pierādīta vakcīnas kvalitāte – satur augsti kvalitatīvus komponentus un nesatur cilvēku izcelsmes olbaltumus
  • Iespēja vakcinēt atbilstoši vecuma grupai
  • vakcīna bērniem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem – Encepur Adult 0,5 ml

Elastīga vakcinācijas shēma

  • Standarta vakcinācijas shēma (0 dn - 28 dn – 300 dn)
  • 1. revakcinācija pēc 3 gadiem
  • Nākamas revakcinācijas personām < 49 gadiem pēc 5 gadiem
  • Personām no 50 gadu vecuma – ik pa 3 gadiem

 

Paātrinātā standarta vakcinācijas shēma (0 dn – 14 dn – 300 dn)

Jau pēc divām vakcīnas devām cilvēks iegūst imunitāti pret slimību uz vienu gadu. Tad nepieciešama trešā deva, kas rada imunitāti trim gadiem. Pēc tam atkārtota vakcinācija nepieciešama:

  • 1 revakcinācija pēc 3 gadiem
  • Nākamas revakcinācijas personām < 49 gadiem pēc 5 gadiem
  • Personām no 50 gadu vecuma – ik pa 3 gadiem

Ātrā vakcinācijas shēma (tikai Encepur 0 dn – 7 dn – 21 dn)
Ātra un ilgstoša aizsardzība aizmāršīgām personām un ceļotājiem

  • 1. revakcinācija pēc 12-18 mēnešiem
  • Nākamas revakcinācijas personām < 49 gadiem pēc 5 gadiem; personām > 50 gadiem ik pēc 3 gadiem

Lai ērce nepiesūktos

  • Pilnībā nodrošināties pret ērces piesūkšanos nav iespējams. Taču mazināt piesūkšanās risku var, dodoties mežā ievērojot šādus piesardzības pasākumus:
  • apģērbties gaišās drēbēs, lai rāpojošā ērce uz tām būtu viegli saskatāma un notraucama;
  • lai ērce nevarētu palīst zem apģērba, bikšu galus jāsabāž zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošām;
  • lai ērce nepiesūktos galvas ādai, jānēsā cepure vai lakats;
  • pēc pastaigas jāpārbauda apģērbs un rūpīgi jāaplūko ķermenis.
  • Jālieto kukaiņu atbaidīšanai paredzētos līdzekļus – repelentus.


Ērce jānoņem pareizi

Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk, lai mazāk encefalīta vīrusu nonāktu cilvēka organismā. Kukaini nedrīkst saspiest, jo citādi brūcē var iespiest Laimas slimības baktērijas. Pareizi ērce jānoņem šādi:

  • Ērcei uzliek spirtā, degvīnā vai smaržās samitrinātu vati, kas atslābina ērces muskulatūru. Nekādā gadījumā neizmantot eļļu vai sviestu, jo tas kukainim izraisa vemšanu, veicinot slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
  • Pēc dažām minūtēm ērci satver ar smailu pinceti pēc iespējas tuvāk snuķītim un ceļot uz augšu izvelk.
  • Ja nav pincetes,var izmantot diegu vai matu, to apsienot ap ērces snuķīti un velkot aiz abiem galiem, ērci izņem.
  • Brūci apsmērē ar dezinficējošu šķidrumu un nomazgā rokas.
  • Rokas jāmazgā arī pēc ērces izņemšanas sunim vai kaķim, jo uz rokām var būt mikrobrūces, par kurām slimības izraisītāji var iekļūt organismā.
  • Ja ērci izņemot, ādā palicis tās snuķītis, to nedrīkst tur atstāt – jādodas uz tuvāko medicīnas iestādi, kur palīdzēs.


Ja ērce piesūkusies nevakcinētam cilvēkam.

No 2009.gada imunoglobulīns vairs nav pieejams Latvijā kā profilakses līdzeklis pret ērču encefalītu, tādēļ savlaicīgai vakcinācijai pret encefalītu ir vēl lielāka nozīme.

Nevakcinētiem cilvēkiem pēc ērces kodiena rūpīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un par izmaiņām jāinformē savs ģimenes ārsts.

Vakcinēšanos iespējams veikt augu gadu, tomēr vislabāk to darīt ziemā, kamēr ērces vēl guļ. Taču maldīgs ir uzskats, ka vasarā vakcinēties ir bīstami, jo tas varētu paasināt slimības norisi. Vienkārši, ja pirmā vakcīna izdarīta ērču aktivitātes periodā, jāatceras, ka divas nedēļas līdz otrās vakcīnas saņemšanai imunitāte vēl neizstrādājas, tāpēc iespējama inficēšanās, ja ērce piesūcas.

Bērnus ieteicams sākt vakcinēt no gada vecuma, tomēr īpaša riska apstākļos, konsultējoties ar ārstu, iespējama ātrāka vakcinēšana.

* http://www.spkc.gov.lv/aktualitates/755/pasaules-veselibas-diena-sogad-bridina-par-posmkaju-parnestam-infekcijas-slimibam

 

Pamats rakstam: žurnāls „International Journal of Microbiology”, 2006

Izmantojot Latvijā pieejamās vakcīnas, iespējama ātrā vakcinēšana, kad cilvēks jau pēc divām nedēļām iegūst aizsardzību pret ērču encefalītu uz vienu gadu.

Vakcinēšanos iespējams veikt augu gadu, tomēr vislabāk to darīt ziemā, kamēr ērces vēl guļ. Taču maldīgs ir uzskats, ka vasarā vakcinēties ir bīstami, jo tas varētu paasināt slimības norisi. Vienkārši, ja pirmā vakcīna izdarīta ērču aktivitātes periodā, jāatceras, ka divas nedēļas līdz otrās vakcīnas saņemšanai imunitāte vēl neizstrādājas, tāpēc iespējama inficēšanās, ja ērce piesūcas.

Bērnus ieteicams sākt vakcinēt no gada vecuma, tomēr īpaša riska apstākļos, konsultējoties ar ārstu, iespējama ātrāka vakcinēšana.

Parasti ērces mostas marta beigās, gaisa temperatūrai sasniedzot 5 grādus, un ir aktīvas līdz pat novembrim. Vislielākā iespēja Latvijā sastapties ar ērci ir jauktu koku mežos un krūmājos, tomēr paradoksālā kārtā zināmi daudzi gadījumi, kad ērce cilvēkam ir piesūkusies parkā pašā Rīgas centrā, mājas dārzā vai pat vispār nesperot kāju ārpus mājas – ērce ir ienesta ar pļavas puķu pušķi. Arī ārpus Latvijas mēs neesam pasargāti no inficētām ērcēm, jo īpaši, dodoties uz tādām tūristu iecienītām vietām kā Austrijas Alpiem, Ālandu salām Somijā vai tepat uz Sāremā salu Igaunijā.

Ērču encefalīta vīruss atklāts zīdītāju, īpaši sīko grauzēju, asinīs un ērces to pārnes uz cilvēkiem. Ērcēs vīruss atrodas, galvenokārt, siekalu dziedzeros un siekalās.

Putni un lielāki dzīvnieki spēj pārnest inficētas ērces lielos attālumos. Ērču encefalīta endēmiskie rajoni lokalizēti noteiktos apgabalos Centrāleiropā, Baltijas valstīs, Krievijā u.c. Ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces pēdējos gados konstatētas mežos un krūmājos visā Latvijas teritorijā. Latvijā ik gadu tiek reģistrēti vairāki simti ērču encefalīta saslimšanas gadījumi.

Noskaidrots, ka 20 – 30% ērču, kas piesūkušās iedzīvotājiem, bijušas inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, tādēļ risks saslimt pēc ērces koduma ir ievērojams. Personām,  kas pēc ērces koduma inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, vienas līdz triju nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī), kas saglabājas apmēram vienu nedēļu. Pēc tam seko izveseļošanās, vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvassāpes, sprandas stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli.

Jau pie pirmajiem slimības simptomiem nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Ērču encefalīta diagnozi apstiprina ar specifisko antivielu noteikšanu asinīs un  spinālā šķidrumā. Ērču encefalītam nav specifisku ārstēšanas metožu (antibiotikas šajā gadījumā nepalīdz). Ērču encefalītu pārslimojušie parasti iegūst imunitāti visai dzīvei.

Droša un efektīva aizsardzība pret ērču encefalītu ir vakcinācija. Divas trešdaļas pacientu atveseļojas pēc gripai līdzīgo pirmās stadijas simptomu pārslimošanas.

Viena trešdaļa pacientu, izslimo otro stadiju – kas norit ar augstu temperatūru, stiprām galvassāpēm, apziņas aptumšošanos, 10 – 15% centrālām vai perifērām parēzēm. Šīs grupas pacienti sadalās apakšgrupās :mirstība sasniedz 1%, ilgstošas un dažreiz paliekošas neiropsihiskas komplikācijas sastāda 10 – 20%, atlikusī daļa pacientu pēc otrās stadijas pārslimošanas atveseļojas.

Jau pats ērces raksturojums – zirnekļveidīgs parazīts, kas barojas no zīdītāju asinīm, īpašas simpātijas pret šo kukaini nerada. Taču zinot, cik ļaunu slimību tā spēj nodot cilvēkam, sastapties ar šo asinssūcēju nepavisam negribas. Tomēr Latvijā un arī citviet Centrāleiropā no tā izvairīties ir grūti. Baltijas valstis turklāt ir paaugstināta ērču encefalīta inficēšanās riska vieta.

Pati par sevi ērce nekādu ļaunumu cilvēkam nodarīt nespēj, taču spēj to inficēt ar ērču encefalīta vīrusu un boreliozi jeb Laima slimību, jo ir šo slimību pārnēsātājs. Dabā inficētas ir ap 5-10% ērču, bet Latvijā pārbaudot cilvēkiem piesūkušās ērces, inficētas konstatēja 30 – 33%. Tas saskan ar zinātnieku izvirzīto teoriju, ka inficētas ērces ir daudz aktīvākas, līdz ar to lielāka ir iespēja, ka cilvēkam var piesūkties tieši inficēta ērce. Cilvēks ar ērču encefalītu var saslimt arī dzerot inficētu kazas, retāk govs pienu. Cilvēku ar ērču encefalītu var inficēt gan ērču mātīte, kas piesūcas uz vairākām dienām, gan ērču tēviņš, kurš piesūcas tikai uz 20 minūtēm, gan ērču kāpurs, kurš ir tik sīks, ka var palikt nepamanīts. Saslimt iespējams arī, inficētai ērcei tikai pārrāpojot pār ādu, kurā ir sīkas mikrotraumas. Apmēram 30% no ērču encefalīta slimniekiem ērci uz sava ķermeņa nav atraduši. Lai inficētos ar Laima slimību, nepieciešams ilgstošāks kontakts ar piesūkušos ērci. Viena ērce var pārnēsāt gan ērču encefalīta vīrusus, gan Laima slimības ierosinātājus, tāpēc cilvēku var inficēt ar abām šīm slimībām.

Epidēmijas rajonā, kur izplatījies ērču encefalīts, infekcijas avots ir lielākā daļa zīdītāju. Īpaši bīstami ir sīkie grauzēji. Savukārt putni var pārnēsāt ērces uz citiem rajoniem.Ērču encefalīta vīrusa dabiskais perēklis ir daudzās Eiropas un Āzijas valstīs. Eksistē divi ērču encefalīta vīrusa paveidi: austrumu un rietumu. Rietumu tips izplatīts centrālajā un rietumu Eiropā, Krievijas rietumu daļā, Baltijas valstīs, Skandināvijā u.c.



Izmantotā informācija saskaņota ar Baxter AG Latvijas filiāli.



Pasargā sevi un meitu
www.cervarix.lv

Informācija ceļotājiem
www.sanofipasteur.com